Latvijas oficiālā valoda ir latviešu valoda, kas pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai. Latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda Latvijā un dzimtā valoda 62% iedzīvotāju (90%+ ciemos un pilsētās ārpus Latgales). Visas publiskās izkārtnes Latvijā ir latviešu valodā.

Vēsturiski latviešu valodu apdraudēja tās zemais statuss (19. gs.) un krievu migrācija (20. gs.). Abas reizes latviešu valodu glāba plašās nacionālās atmodas, taču latvieši joprojām aizsargā savu valodu. Galu galā “latviešu valoda” ir latviešu nācijas galvenā definīcija.

Latviešu valoda, kurā runā tikai 1,5 miljoni cilvēku visā pasaulē, nav valoda, kuru mācās daudzi ārzemnieki. Tomēr, to zinot, latvieši ir īpaši priecīgi, ja svešzemnieki mēģina to iemācīties.

Lai gan latviešu valoda ir vienīgā oficiālā valoda un vienīgā valoda, kas redzama uz lielākās daļas izkārtņu, Latvija ir divvalodīga valsts, jo trešdaļa iedzīvotāju runā krievu valodā. Krievu valodu dzimtajā valodā runā aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo pilsētās un Latgalē. Krievu valodas nozīme aizsākās padomju okupācijas laikā, kad tika ievesti daudzi kolonisti. Krievu valoda ir visizplatītākā mazākumtautību valoda, ņemot vērā, ka Latvija savulaik bija padomju valsts.

Jaunākās paaudzes etniskie latvieši parasti daudz labāk runā angliski nekā krieviski (un, komunicējot ar ārzemniekiem, pāriet uz angļu valodu). Rīgā vairumā vietu, kuras apmeklēsiet, noteikti atradīsies vietējie iedzīvotāji vai pārdevēji, kas runā un saprot angliski.

Šeit ir dažas noderīgas frāzes latviešu valodā:

SVEIKI - SVEIKI [svɛikì]

PALDIES - PALDIES [paldiɛs] LŪDZIENA - UZ REDZĒŠANOS [uz redzeːʃanuɔs]

ES ATVAINOJOS - ES ATVAINOJOS [es atvainuɔyuɔs]

LŪDZU - LŪDZU [luːdzu] JĀ - JĀ [yɑː]

NĒ - NĒ [neː]

Daudzi latvieši lieto “čau” (ciao), lai teiktu “sveiki” un arī “atvadītos”. To lieto kā neformālu sveicienu.

VAI JŪS RUNĀJAT ANGLISKI? - VAI JŪS RUNĀJAT ANGLISKI? 

ES NERUNĀJU LATVISKI - ES NERUNĀJU LATVISKI